Turpina popularizēt vērienīgo jaunās kroņa vakcīnas vakcināciju, popularizē revakcinācijas devas, taču vīruss turpina mutēt, īpaši lipīgākais Omicron mutanta celms, kas veicina atkārtotas epidēmijas.
Covid{0}} imunizācija
Sekundāro infekciju gadījumu skaita pieaugums pēc pilnīgas vakcinācijas un atveseļošanās no infekcijas rada jaunas bažas.
Vai pēc atveseļošanās no jaunās vainaga infekcijas es inficēšos atkārtoti? Kāpēc atkārtota inficēšanās?
Kā iegūt imunitāti no jaunā vainaga un novērst atkārtotu inficēšanos? Analizēsim kopā!
Kā veidojas imunitāte?
Rezultāts, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta vakcinācija vai antivielu veidošanās infekcijas dēļ, ir tāds, ka organisms kļūst imūns pret vīrusu. Tātad, ja jums ir imunitāte pret jauno vainagu, vai jūs atkal inficēsities?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ir jāsaprot, kas ir imunitāte un kā tā tiek ražota.
Imūnsistēma ir ķermeņa aizsardzības sistēma pret infekcijām, un tā sastāv no divām daļām: iedzimtas imūnās atbildes un adaptīvās imūnās atbildes. Kad vīruss ir iebrucis organismā, imūnsistēmas pirmā reakcija ir iznīcināt svešo ienaidnieku, tostarp atbrīvot ķimikālijas, kas izraisa iekaisumu, un balto asins šūnu, kas var iznīcināt inficētās šūnas.
imūnsistēma
Iedzimtā imūnreakcija nemācās, nav vērsta uz kādu konkrētu vīrusu, un tāpēc tā nenodrošina imunitāti pret COVID{0}}.
Adaptīvā imūnā atbilde ir svarīga --, tostarp šūnas, kas ražo mērķtiecīgas antivielas, kas var pieķerties vīrusam un bloķēt to, un T šūnas, kas atpazīst vīrusu un vērš to pret inficētām šūnām, šūnu reakciju.
Pētījumi liecina, ka antivielu attīstībai pret jauno koronavīrusu ir nepieciešamas aptuveni 10 dienas, un vissmagākajiem pacientiem rodas spēcīgākā imūnā atbilde.
Kā iegūt jauno kroņa imunitāti?
Mūsu imūnsistēma ir mūsu pirmā aizsardzības līnija pret infekcijām. Imūnsistēma sastāv no divām daļām.
Pirmā daļa ir iedzimta imūnreakcija (pazīstama arī kā iedzimta imunitāte vai nespecifiskā imunitāte), tas ir, tiklīdz organisms konstatē svešus iebrucējus, tas nekavējoties uzbruks. Šī iedzimtā imūnreakcija ietver ķimikāliju izdalīšanos, kas izraisa iekaisumu, un balto asins šūnu izdalīšanos, kas var iznīcināt inficētās šūnas.
Tomēr iedzimtā imūnā atbilde vēl nav iemācījusies atpazīt jauno koronavīrusu, tāpēc tā nevar nodrošināt imūno aizsardzību pret inficēšanos ar konkrētiem vīrusiem.
Šajā brīdī ķermenim nepieciešama adaptīva imūnreakcija (pazīstama arī kā iegūtā imunitāte vai specifiskā imunitāte). Tas ietver šūnas, kas ražo mērķtiecīgas antivielas, kas pielīp vīrusam un aptur tā izplatīšanos, un T šūnas, kas specializējas vīrusu inficētu šūnu uzbrukumā, ko sauc par šūnu reakciju.
Taču adaptīvā imūnā atbilde prasa laiku. Pētījumi liecina, ka ir nepieciešamas aptuveni 10 dienas, lai sāktu ražot mērķtiecīgas antivielas, lai tiktu galā ar jauno koronavīrusu. Visvairāk slimajiem bija arī spēcīgākā imūnā atbilde.
Ja šī adaptīvā imūnreakcija ir pietiekami spēcīga, ķermenis var atcerēties infekciju un nodrošināt turpmāku aizsardzību.
Nav skaidrs, vai cilvēkiem ar vieglu vai asimptomātisku infekciju tiek radīta pietiekama adaptīvā imūnā atbilde, lai nodrošinātu ilgstošu imūno aizsardzību.
Jaunā kroņa vakcīna var efektīvi novērst smagas slimības, taču tā nevar garantēt, ka jūs netiksiet inficēts ar jauno kroni.
Jaunā kroņa vakcīna var efektīvi novērst smagas slimības, taču tā nevar garantēt, ka jūs netiksiet inficēts ar jauno kroni.
Cik ilgi saglabājas imunitāte?
Imūnsistēmas atmiņa ir līdzīga cilvēka atmiņai. Tas var spilgti atcerēties dažas infekcijas, bet aizmirst citas.
Piemēram, masalas parasti nodrošina mūža imunitāti pēc viena uzbrukuma. Bet ķermeņa imūnsistēma aizmirst par daudziem citiem vīrusiem,
Piemēram, bērni var inficēties ar respiratoro sincitiālo vīrusu (RSV, respiratoro sincitiālo vīrusu) vairākas reizes vienā ziemā.
Ja adaptīvā imūnreakcija ir pietiekami spēcīga, tā var atstāt paliekošu atmiņu par infekciju un tādējādi nodrošināt imūno aizsardzību nākotnē. Vēl nav skaidrs, vai cilvēkiem ar vieglu vai asimptomātisku infekciju tiks radīta adekvāta adaptīvā imūnreakcija.
To vidū ir četri koronavīrusi, kas izraisa saaukstēšanos, pret kuriem organismam ir īslaicīga imunitāte. Pētījumi liecina, ka dažiem pacientiem gada laikā var atkārtoties saaukstēšanās gadījumi. Par laimi, saaukstēšanās simptomi ir viegli.
Divi citi koronavīrusi ir smagāki, viens ir vīruss, kas izraisa SARS (pazīstams arī kā SARS vai SARS); otrs ir vīruss, kas izraisa Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (Mers).
Ja cilvēks ir inficēts ar šiem diviem vīrusiem, atveseļojušās personas organismā joprojām var konstatēt antivielas pēc vairākiem gadiem.
SARS antivielu pētījumi liecina, ka imunitāte var ilgt 1-2 gadus, taču tas vēl nav skaidrs.
Jaunā kroņa vakcīna, visticamāk, līdzināsies aukstuma vakcīnai, kas nenodrošinās mūža imunitāti.
Bet mēs varam veikt labu personīgās aizsardzības darbu savā ikdienā un uzlabot imunitāti!
