Rīkles uztriepe ir sava veida nukleīnskābes tests. Darbība ar rīkles tamponu ir salīdzinoši vienkārša. Tas galvenokārt ietver nazofaringeālo uztriepi un orofaringeālo uztriepi. Relatīvi runājot, nazofaringeālās uztriepes noteikšanas biežums ir lielāks deguna sekrēciju dēļ. Vīrusu slodze ir salīdzinoši lielāka nekā orofaringeālās sekrēcijas vīrusu slodze.
Turklāt nazofarneks tiek izmantots sekrēciju savākšanai. Operators var stāvēt pacienta sānos un skatīties tieši uz pacienta muti un deguna dobumu, un iedarbības risks ir zems. Ja noteikšanai izmanto orofaringeālo uztriepi, operatoram jāstājas pacienta priekšā. Pretējā pusē izdalījumi un piesārņojums, ko viegli izdala pacienta' vemšana vai refleksi, palielina infekcijas risku.
